Iecavas izklaides portāls

Riktīgie pērtiķi - alkaši….

Visām Dzīves Situācijām…

Kanādas Alberta universitātes zinātnieki atklājuši, ka, lasot un rakstot e-pasta vēstules, par 10% samazinās vēlme pēc alkohola.

E-pasta vēstuļu lasīšana samazina vēlmi lietot alkoholu

Kanādas Alberta universitātes zinātnieki atklājuši, ka, lasot un rakstot e-pasta vēstules, par 10% samazinās vēlme pēc alkohola.

Pētījumā piedalījās cilvēki, kuri ikdienā lieto alkoholu, vidējais dalībnieku vecums bija 43 gadi.

Pirmajā grupā bija 877 cilvēki, kuri regulāri saņēma e-pasta vēstules, otrajā grupā bija 850 cilvēki.

Pēc sešiem mēnešiem zinātnieki aptaujāja eksperimenta dalībniekus un secināja, ka cilvēki, kuri regulāri sarakstījās ar elektronisko vēstuļu palīdzību, alkoholu lietoja mazāk.

Kāda indiešu sieviete savā kāzu dienā patrieca topošo vīru, kurš bija ieradies piedzēries, un apprecējās ar viņa brāli.

„Līgavainis bija ļoti piedzēries, tāpēc līgava un viņas radinieki vīrieti padzina,” telefonintervijā ziņu aģentūrai „Reuters” sacīja vietējās policijas pārstāvis.

Kad piedzēries līgavainis tika patriekts, topošā sieva nolēma, ka nav ko lieki laist naudu un laiku vējā un piedāvāja apprecēties līgavaiņa brālim

Pēc Latvijas izlases hokeja spēles pret Itāliju, kad pēdējās spēles minūtēs Lauris Dārziņš iemeta otros vārtus, daudzi izrunāja viņa vārdu kā varoni. Kas tad īsti ir jaunais izlases līderis, Lauris Dārziņš?

Divdesmit divus gadus jaunais Lauris Dārziņš nenoliedzami pamazām kļūst par vienu no Latvijas hokeja izlases līderiem, kaut gan dzīvē iznācis uzsākt strauju karjeras kāpumu. Pagājušajā gadā viņš vēl bija debitants, uz kuru neviens īpašas izredzes nelika, bet šodien jau spēj izlases spēlēs iesit vairākus vārtus, līdz ar to glābjot visu izlases komandu.

Laura ceļš uz hokeju aizsācies jau no četru gadu vecuma. Lai gan Laura mamma bija lēmusi dēlā radīt māksliniecisku dvēseli, acīmredzot dzīvē bija lemts citādāk.
„Lauris bērnudārzā nav gājis, tāpēc nevienā pulciņā nevarēja iejusties, vienmēr stāvēja malā un ar pārējiem kopā negāja. Bet hokejā bija citādi, tur jau pirmajā reizē varēja redzēt, ka viņam patīk un interesē,” intervijā „Mājas Viesim” atceras Laura māte Daiga.

Ar hokeju nebija nodarbojies arī Laura tētis, tomēr viņš vienmēr bijis karstasinīgs hokeju fans, tāpēc arī izlēma enerģisko puiku vest šajā ceļa virzienā.

Laura Dārziņa juniora vecuma hokejista biogrāfija ievijās jau Somijā, Kanādā un Čehija. Lauris atklāj NRA izdevumā „Mājas Viesis”: „16 gadu vecumā aizbraucu spēlēt hokeju uz Somijas junioru līgu, jo Latvijā nebija iespējas progresēt. Nezinu, vai vecāki domāja, ka tas ir pareizi, bet viņi redzēja, cik ļoti es mīlu hokeju un ka padodas gana labi, tāpēc bija skaidrs, ka Somija ir solis augšup. Sadzīviski, protams, tas nebija kvēlākais, ko vēlas 16 gadus vecs jaunietis – valodu nezini, draugu nav. Tomēr jau tad centos apzināties, ka kļūstu par profesionālu hokejistu un ka svešatne būs neatņemama dzīves sastāvdaļa.”

Uz Somiju Lauris ņēma līdzi mācību materiālus, pats mācījās, bet, atbraucot uz Latviju, kārtoja ieskaites. Kā atzīst Lauris, pašam par pārsteigumu viss ticis nokārtots pat ļoti sekmīgi. Laurim bijusi doma arī iestāties kādā augstskolā, bet viņš turas pie principa, ka divas lietas vienlaikus augstā līmenī nevar veikt. Šobrīd viņš visu uzmanību velta sportam.

2003. gadā piepildījās pirmais Laura sapnis – NHL draftā jeb jauno spēlētāju aizrunāšanā Dārziņu izvēlējās Nešvilas vienība “Predators”. Tomēr svarīgāka bija apziņa, ka tas negarantē kādreizēju nokļūšanu NHL un ka tagad jāsāk trenēties vēl smagāk.

Pēc trim Somijā pavadītiem gadiem uzbrucējs pārcēlās vēl tālāk no mājām – uz Kanādu, kas sagādāja pavisam citādu pieredzi nekā Eiropa.

Lauris izdevumam „Mājas Viesis” sniedz nelielu ieskatu: „Visā Kanādā hokejs ir ļoti populārs, tāpēc ģimenes jaunos sportistus labprāt uzņem pie sevis. Profesionālajā hokejā katram ir sava ģimene, savas problēmas. Junioru hokejā pats labākais ir tas, ka visi ir tava vecuma čaļi, visiem ir vienādas intereses, nav garlaicīgi. Mums Kanādā bija tāda komanda, kurā neviens negribēja zaudēt. Ja piekāpāmies, atceļā uz mājām treneris lika autobusā izslēgt gaismas, čaļi nedrīkstēja sarunāties. Vienreiz pēc spēles mēs desmit stundas braucām mājās un par sodu, ka zaudējām, sešos no rīta gājām uz treniņu, pēc tam tīrījām ģērbtuvi. Jā, gandrīz kā armijā.”

Laurim ir arī draudzene, Lelde, ar kuru iepazinās pirms trim gadiem Latvijas hokeja čempionāta spēles laikā. Pārsvarā Laura prombūtnes laikā attiecības ar Leldi uzturētas sarakstoties. Satikties sāka tad, kad viņš atbrauca atpakaļ. Attālums abus jauniešus tikai tuvināja.

„Galvenais, ka viņš ir blakus. Tā ir neatsverama sajūta, kad par tevi rūpējas, ņem vērā tavas domas. Lauris ir saprotošs, cenšas nekad neatteikt draugiem, grib, lai arī citiem būtu labi,” intervijā „Mājas Viesim” stāsta Laura draudzene Lelde.

Kad intervijā tiek jautāts, ko gribētu sasniegt hokejā, Lauris atbild: „Protams, izcīnīt Stenlija kausu un olimpisko zeltu. Man nepatīk izvirzīt tālus un augstus mērķus. Protams, NHL un Stenlija kauss ir katra hokejista sapnis, bet uz visu ir jātiecas pamazām. Šobrīd manas domas saistās ar izlasi un pasaules čempionātu. Tad jau redzēsim, kas notiks tālāk.”