Amerikāņu zinātnieki uzskata, ka cilvēka seksuālā identitāte un, iespējams, arī viņa orientācija ir atkarīga no gēniem.
Grupa Kalifornijas zinātnieku uzskata, ka viņu atklājums atspēko teoriju, saskaņā ar kuru homoseksualitāte ir brīvas izvēles rezultāts un nav atkarīga no cilvēka fizioloģiskajām īpatnībām. Turklāt speciālisti arīdzan uzskata, ka dzimuma piederība cilvēkā ir ieliktā ģenētiskajā līmenī, raksta Reuters.
“Mūsu atklājums palīdzēs cilvēcei atrast atbildi jautājumam par dzimuma identitāti. Kādēļ vīrietis jūtas kā vīrietis, bet sieviete – kā sieviete. Seksuālā identitāte ir iesakņojusies indivīda bioloģijā jau pirms dzimšanas un vēlāk izpaužas viņa individuālā genoma dažādās izmaiņās,” sacīja Losandželosas universitātes medicīnas skolas ģenētikas profesors Ēriks Vileins.
Profesora Vileina komanda pelēm identificēja 54 gēnus, kuru klātbūtne izskaidro, kādēļ sieviešu un vīriešu smadzenes izskatās un darbojas dažādi.
“Mēs atklājām, ka vīriešu un sieviešu smadzenes atšķiras gan anatomiski, gan funkcionāli,” paziņoja Vileins, Tuvākajā laikā zinātnieki plāno noteikt katra identificētā gēna lomu.
“Mūsu atklājums ļaus noskaidrot, kādēļ, par spīti anatomijai, mēs jūtam piederību noteiktam dzimumam. Šie atklājumi varētu apstiprināt, ka transseksualitāte (stāvoklis, kad persona uzskata sevi par pretējā dzimuma pārstāvi) ir smadzeņu stāvoklis,” sacīja profesors Vileins.
Kopš 70. gadiem zinātnieki uzskatīja, ka seksuālā identitāte ir pilnībā atkarīga no estrogēna un testosterona. Tomēr pēdējie pētījumi liecina, ka hormoni vien nespēj izskaidrot atšķirības starp sieviešu un vīriešu smadzenēm.
Šā pētījuma rezultātiem ir arī praktiska nozīme. Tagad zinātniekiem būs vieglāk noteikt ar ģenitāliju deformācijām piedzimuša mazuļa dzimumu.
Parasti nelielas ģenitāliju deformācijas jaundzimušajiem ir sastopamas 1% gadījumu. Nopietnāki gadījumi – kad ārsti nespēj noteikt bērna dzimumu – ir sastopami 1 no 3000 gadījumiem.
