Spoki … :)
Lauku kapi pašā ciema vidū, kā tas dzīvē mēdz notikt, bija daļēji apkopti. Kādā vasaras naktī pats no sevis iezvanījās zvans, kas tur bija saglabājies no senākiem laikiem, ziņojot par cilvēka aiziešanu viņsaulē un sagaidot kapsētā apbedīšanas dienā.
Nakts zvanīšanu bija dzirdējuši vecāki cilvēki, kurus piemeklējis bezmiegs. Satraukti un bailīgi ļaudis runājuši, ka tā ir kāda zīme, nu tik jāgaida pārmaiņas. Taču atradās lietpratējs, kurš zināja tam visam cēloni.
Kapu žogs vietām bija sabojājies un caurs. Kaimiņš, kuram pie kapiem ir pļaviņa, sapinis zirgu un palaidis naktī tur paēsties. Taču zirgs pa žoga caurumu iekļuvis kapsētā un gar zvana stabu berzējis sānus. Tā zvans sakustināts un sācis zvanīt. Lopiņam jau prātā neienāca, ka tiks traucēts cilvēku naktsmiers.